Kāpēc mēs tiecamies pēc dabiskām lietām?
Latvietim tuvība dabai nav īpaši jāmāca. Mēs pazīstam mitras zemes smaržu pēc lietus, vilnas zeķu siltumu, lina vēsumu vasarā un koka virsmas mierīgo pieskārienu. Pat dzīvojot pilsētā, mēs meklējam iespēju aizbraukt pie jūras, ieiet mežā vai vismaz atvērt logu, lai sajustu gadalaika maiņu. Iespējams, tādēļ, izvēloties lietas savai mājai, mēs bieži intuitīvi sniedzamies pēc dabiskas izcelsmes materiāliem. Tie šķiet pazīstami, patiesi un saprotami. Mēs vēlamies zināt, kam pieskaramies, ko ieelpojam un ar ko kopā pavadām savu ikdienu.
Matracī cilvēks pavada aptuveni trešdaļu diennakts. Tā nav tikai mēbele, kuru aplūkojam no attāluma. Tā atrodas ciešā saskarē ar ķermeni daudzas stundas pēc kārtas, uzņem siltumu un mitrumu un katru nakti pielāgojas mūsu kustībām. Tādēļ vēlme izvēlēties dabiskus materiālus guļvietai nav tikai modes tendence. Tajā savienojas ķermeņa sajūtas, praktiski apsvērumi un ļoti sena, intuitīva uzticēšanās dabai.
ĶERMENIS ATPAZĪST TO, KAS TAM PATĪKAMS
Mēs ne vienmēr spējam vārdos izskaidrot, kādēļ viena virsma šķiet patīkama, bet cita — sveša. Taču ķermenis atšķir siltu vilnu no gludas kokvilnas, atsperīgu lateksu no blīvas šķiedras un lina sauso, vēso pieskārienu no sintētiska auduma.
Šīs sajūtas neveido tikai materiāla nosaukums. Tās rada tā struktūra — spēja uzņemt un atdot mitrumu, vadīt gaisu, reaģēt uz temperatūru un pielāgoties kustībām. Dabiskie materiāli nav pilnīgi vienādi un sterili. To smalkās atšķirības rada dzīvu, ķermenim patīkamu virsmu.
DABISKA TEMPERATŪRAS UN MITRUMA LĪDZSVAROŠANA
Miega laikā ķermenis turpina izdalīt siltumu un mitrumu. Ja tie paliek ieslēgti cieši noslēgtā guļvietā, var rasties smagnēja, mitra vai pārāk silta sajūta. Tādi materiāli kā vilna, kokvilna, lins, jūraszāle, zirga astri un dažādas augu šķiedras spēj piedalīties guļvietas mikroklimata veidošanā. Tie uzņem daļu mitruma, palīdz tam pārvietoties prom no ķermeņa un kopā ar pareizi izbūvētu matrača konstrukciju veicina gaisa apmaiņu. Tas nenozīmē, ka ikviens dabīgs matracis automātiski būs vēss. Nozīme ir visai konstrukcijai — slāņu biezumam, blīvumam, perforācijai, apvalkam un pamatnei. Tomēr pareizi izmantoti dabiskie materiāli var palīdzēt guļvietai saglabāt līdzsvarotāku un patīkamāku vidi.
ATBALSTS BEZ NEDZĪVA STINGRUMA
Dabiskums nenozīmē tikai mīkstumu. Daži dabiskie materiāli ir maigi un elastīgi, citi — blīvi, stingri un strukturējoši. Dabīgais latekss atsperīgi pielāgojas ķermeņa formai un pēc slodzes atgūst sākotnējo veidolu. Kokosšķiedra un sizāls piešķir konstrukcijai stingrību un stabilitāti. Zirga astri palīdz veidot elastīgu, labi ventilējamu starpslāni, bet vilna un kokvilna ietekmē virsmas sajūtu un mikroklimatu.
Labi izveidotā matracī šie materiāli nesacenšas savā starpā. Katrs pilda savu uzdevumu, kopā veidojot atbalstu, kas ir stabils, bet ne nedzīvs.
PAZĪSTAMA IZCELSME RADA UZTICĒŠANOS
Dabiskas izcelsmes materiālus cilvēkam bieži ir vieglāk izprast. Kokvilna nāk no auga, vilna — no dzīvnieka vilnas, latekss — no kaučukkoka sulas, bet kokosšķiedra — no kokosrieksta apvalka.
Zināma izcelsme rada emocionālu drošību. Materiāls vairs nav tikai nosaukums tehniskajā aprakstā — tam ir savs avots, raksturs un ceļš līdz gatavam izstrādājumam. Tomēr arī šeit nepieciešama godīga pieeja. Vārds “dabīgs” pats par sevi vēl neapliecina materiāla kvalitāti, tīrību vai piemērotību konkrētajam cilvēkam. Būtiska ir izejvielas izcelsme, sastāvs, apstrādes veids un tas, cik pārdomāti materiāls izmantots matrača konstrukcijā.
KĀPĒC DABISKUMS MUMS IR ĪPAŠI TUVS
Latvijas daba nav eksotiska vai teatrāla. Tā ir klusa, mainīga un ļoti klātesoša. Mēs dzīvojam ritmā, kurā vasaras lina vēsums nomainās pret ziemas vilnas siltumu. Mēs zinām, ka koks ar laiku iegūst raksturu, āda kļūst mīkstāka un labi darinātas lietas nav jāmaina katru sezonu.
Varbūt tādēļ daudziem latviešiem dabiskums saistās ne tikai ar materiālu sastāvu, bet arī ar dzīves kvalitāti — ar lietām, kas nenogurdina, nekļūst uzmācīgas un harmoniski iederas ikdienā.
Dabisku lietu izvēlē ir arī vēlme atgriezties pie vienkāršības. Nevis atteikties no tehnoloģijām, bet izmantot tās gudri — lai dabiskās izejvielas pārvērstu precīzā, ērtā un ilgmūžīgā produktā.
VAI DABĪGS VIENMĒR NOZĪMĒ LABĀKS?
Ne vienmēr. Cilvēki ir atšķirīgi, un arī viņu vajadzības atšķiras. Vienam patiks dabīgā lateksa izteiktais atsperīgums, citam piemērotāka būs viskoelastīgo putu lēnā pielāgošanās. Kādam nepieciešams stingrs šķiedru slānis, bet citam tas radīs pārāk lielu pretspiedienu. Arī dabiskas izcelsmes materiāli var nebūt piemēroti ikvienam — jāņem vērā individuāla jutība, vēlamais komforts, ķermeņa svars un guļamistabas apstākļi. Tādēļ gudra izvēle nav sacensība starp “dabīgu” un “mākslīgu”. Tā ir izpratne par to, ko konkrētais materiāls dara un vai tas ir piemērots tieši Tev.
DABISKUMS NAV TIKAI SASTĀVS . TĀ IR SAJŪTA
Mēs tiecamies pēc dabiskām lietām, jo tajās jūtam saikni ar kaut ko pazīstamu un ilglaicīgu. Tās atgādina, ka komfortam nav vienmēr jābūt sarežģītam un skaļi izreklamētam. Dažkārt tas rodas no pavisam vienkāršām lietām — gaisa kustības, līdzsvarota siltuma, patīkama pieskāriena un materiāla, kas godīgi pilda savu uzdevumu.
Dalities
